Mājasdrauga zaudējums...

VIZUAALAAmaaksla    4 Izklausās pēc mājas ar draugu. Protams, ka suns ir draugs, bet mans, ne mājai.
Tāpat kaķis.
Dzīvē viss paariet. Protams, ka ir sūdīgi, ticu un saprotu. Jāparaud dažas naktis, ko lai dara.

jollyroger    4 Aizvedu uz mežu apraku, iedzēru 100 gramus un drīz braucu pēc jauna.

PATRICIJA_10    1 ...bij tāds uzticīgs kaķvīrs,pat nedomāju,ka tik ļoti pietrūks,īpaši sestdienas vakaros un darbdienas rīros,saprotu,pāries,draugi iesaka paņemt citu,bet nespēju...

PATRICIJA_10    2 Paglabājām ar godu,zem rododendra,zīmīgā datumā...18.11.,bet mājās tik ļoti pietrūkst...

williii    1 nesen ari zaudeju-divas dienas nodzeru! Laiks visu dziede,bet atminas paliek! Bet nekas nav muzigs!

Tessa    2 manejam bija gandriiz 17, pirms gada atvadijamies.
vel nevaru panjemt citu, jo tas pedejais gads mums bija ljoti smags-vetklinika,narkozes, epilepsija, aklums. kakji ljoti patiik, bet ka padomaju, ka kadreiz tak bus atkal tas pats :((
sapes nav aizgajusi. vinjsh bija gudrs un inteligjents dziivnieks.

sandra111    2 7 gadi jau pagājuši, bet tik un tā atceros.;(((((

Samila    2 Mēs kā jollyroger izdarījām... bet piedevām vēl stipri raudājām, nu vismaz es :) suncis gāja bojā manas vainas dēļ, tādēļ ļoti bieži cīnos ar vainas sajūtu, ļoti bēdīgi...

pēc 3 mēn. tikām pie jauna drauga, nedz aizmirsām veco, nez kā citādi, to tā nevar aizvietot. bet dzīve turpinās un jautrības un mīlestības tagad tik pat vai pat vairāk.

andris5027    4 Mana mednieku laika aizgāja no mājām uz mežu, nav pat ko apglabāt. Laikam aizgāja savās pēdējās medībās...RIP

savana    3 Mīļie līdzcilvēki, paldies par atklāsmēm, mūsu mīļie mājdzīvnieki ir mūsu prieks, mīlestība un nav mierinājuma kad viņi aiziet, asaras un skumjas, tik sapratne un jauna mājdzīvnieka iegāde spēj mierināt, jo iepriekš asaras skumjas un prieks ka bija....

StacyQ    1 Jauna iegāde? Nu jā. Nevaru iedomāties kā vienu var aizstāt ar citu.
Tāpat kā vienam līdz izrunāšanās, citam būšana vienatnē un tikšana galā pa savam. Tāpat ar dzīvnieciņiem, es nevaru paņemt citu un tādējādi sevi kaut kā mierināt. Ar laiku jā, bet nejau ar domu, ka paņem jaunu un paliks vieglāk.

adamsone      Mēs savu sunceni eitanazējām 6. oktobrī. Lielu asaru nebija, viņai bija ļoti slikti, tā nebija dzīve, bet mocības, ļoti veca.
Būs cits suns, visticamāk, ka divi, bet nezinu, kad, laikam gaidīsim brīvlaiku vai atvaļinājumu, lai var ar šuneļiem ņemties, pieradināt un drusku apmācīt.
Trešais suns, piekrītu viedoklim, ka cilvēkam vajag Suni ar tipiskajām suņa īpašībām, nevis konkrēto Duksi. Pirmie bija inteliģenti un gudri bokseri, pēdējo, toiterjerieni paņēmām jau vecu, apstākļu dēļ, viņa bija tipiska sieviete - smuka, dumja, vaukšķīga un brīžiem grūti pieciešama. :) Bet tik un tā mīļa.

raima    1 Bija balts, liels runcis. Slinks- ar žurkām ēda no viena šķīvja (vēlāk žurcītēm iepirku cepumus, bet runci tai telpā nelaidu). Gudrs- no rītiem vai aukstā laikā klauvēja pa logu, ka laiks celties vai ielaist.
Savā pēdējā vakarā labi un gardi paēda, aizgāja savās nakts gaitās. No rīta kaimiņiene zvanīja, lai paskatos vai nav mans kaķis. Bija... Tai laikā auto pa mūsu ielu labi ja ar 20 km/h varēja pabraukt, suņi tā neplosa... Nav pirmais nosistais-sasistais kaķis, bet parādīja no kā baidās... Kamēr tā persona dzīvos kaimiņos- man kaķu nebūs :(((

piparbecinja    1 Sēras uz sitiena nepazudīs, paies laiks. Bet nekur nav teikts, ka kaķis ir pazudis pavisam. Gan jau apciemo.

punktiite    2 Es ļoti labi zinu šo situāciju, jo vasarā atvadījāmies no sava Mīluļa, kuram pēc pāris mēnešiem būtu 20... Skumji vēl aizvien, jo tas bija izcils kaķis - skaists, gudrs, bezgala mīļš! (kā ikkatram saimniekam savs). Nespēju domāt par citu, jo vairs negribu redzēt tās beigas... Smagi tas ir, bet jāiztur!

Nesliktais  9 2 Būšu riebīgs - ak, pasaules nelaime, kāds mājlops ķelli nolicis! Saule nodzisusi, laiks apstājies, dzīve beigusies! Visai pasaulei nu jāsēro! Nu tad - karies nost. Ja pat ar tādām lietām prāts nevar tikt galā - jāapmeklē psīchi-ateris.
P.S. Pašam pirmais kaķis 15 gadus nodzīvoja, se ļa vi - nomira. Jā, nebija patīkami, bet - tās ir manas, nevis visai pasaule izkliedzamas problēmas. Dzīve ar to neapstājās, tagadējais jau ar drīz būs 10 gadnieks. Vai pirmā kaķa nāves dienu pieminu ar melnu ancuku, asarām acīs un svecīti rokā? Nē.

mazaiss15    2 Mums bij smuks kollijs,varetu teikt izauga kopā ar dēlu…aizgāja pec 13 gadiem uz citiem medibu laukiem :( bij sāpīgi…..,bet dzive turpinās paņēmām pec meneša citu jau pitiņu,tas palidzeja piemirst aizgājušo,ja jauna dziviba mājās! Nu jau nnnnnntie gadi pagājuši bet šad tad vēl atceramies….

adamsone    2 8:36 labāk palika? Tas, ka nemīli savu mājdzīvnieku, ir tikai tava problēma. Būtu vismaz paklusējis.

psychobitch      ar to ir jārēķinās, kad paņem savā aprūpē kādu jaukumu, tieši šī iemesla dēļ arī izsargājos no šādu mīluļu iegādes, jo slikti panesu šos zaudējumus un kam man lieki savu psihi traumēt, pietiek jau, ka es šeit atrodos...:D

av2      maneejau Murenei ir jau gandriiz 20. Kaa buus, taa buuss. Citu noteikti nennemssu.

miglainaa_plava    1 Pārdzīvoju 3 gadus, sapratu, ka lēnām jūku prātā, nekādi nevarēju beigt pārdzīvot, piekāru pat lielu kaķa foto pie sienas... Un tad pēkšņi uz ielas ieraudzīju līdzīgu... un paņēmu tieši tāpēc, ka iedomājos, būs turpinājums, būt tāds pats. Tā bija kļūda. Ne jau paņemt, bet tā domāt. Kaķis nodzīvoja vien dažus gadus, taču ar to pietika, lai es tiktu pāri pirmā kaķa zaudējumam. Tagad jaunu paņēmu jau pēc dažiem mēnešiem un pavisam citādāku, bet par otro joprojām domāju, viņš nāk pie manis sapņos...

Mans ieteikums būtu tāds, ka jāņem jau pēc 40 dienām un pilnīgi citādāks. Jaunas rūpes neļauj tik daudz domāt par zaudējumu.