Dzīvnieku glābšana

JurisK    4 Taisniiba tam cilveekam. Bet cilveekam taa taisniiba shkjiet tik netaisniiga! Domaaju, ka nav iipashu iemeslu, lai neizraadiitu cilveeciibu un neizglaabtu pikjii iestreegushu zvirbuli vai vaarnuleenu ar salauztu spaarnu. Kaut vai savas cilveeciibas deelj.

planerdelta    1 Tu runa par kadu "madmen friiku". Bet dziive taa notiek, cilveeku pasaulee.

Lovetta    1 Tā kā cilvēki piesārņojuši savu genofondu-tā neviens lopiņš to nespēs nekad, lai cik kropls arī nebūtu.

Geisha    5 Nu te gan esmu gatava pastrīdēties. Neuzskatu par cilvēcīgi rīcību pusparalizētam sunim siet klāt riteņus. Tā jau ir dzīvnieka apzināta mocīšana. Protams vajag dzīvniekiem palīdzēt saprāta robežās. Tas tomēr būtu jājautā profesionāļiem kā pareizi glābt dzīvnieciņu. Taču brīžiem šķiet, ka tiem dzīvnieku aizstāvjiem jumtiņš brauc. Lauku cilvēki šajā jautājumā tomēr ir ar loģisku domāšanu. Pilsētnieki dažs labs ieģērbj suņuku lupatās un ir lielais dzīvnieku draugs.

Curio_sy    1 Ja man ir jāizvēlas, vai domāt loģiski, vai paļauties uz sirdsbalsi, tad vienmēr klausīšu sirdij. Un uzskatu, ka līdzcietīgu cilvēku tomēr ir vairāk uz pasaules. Un pasakiet man, kāda atšķirība - dzīvnieka dzīvība vai cilvēka? Dzīvība ir dzīvība. Nevajag klausīt visādus pārgudros....

Lucy      Geisha (2015-05-18 08:27) piekrītu daļēji par tavu viedokli,bet par lupatām tas tā,ir daudzi suņuki kuriem auksts,tos arī ģērbj.
Bija sāpīgs laiks,ka jāiemidzina bija kaķe pēc 19.gadu kopā būšanas:(( vai jāskatās,ka mokās,to izdarīja palīdzot mūsu labs paziņa,aizveda iemidzināja,mēs paši aizbraucām paņēmām,apbēdijām,bija smagi:(

ne_meklejumos    1 Par paņemtajiem mājdzīvniekiem ir atbildīgs katrs pats, bet dabā iejaukties vajadzētu tikai kritiskās situācijās. Vai nu kāds dzīvnieks kur iekritis vai sapinies.

leone    4 Visai bieži Nāve ir žēlsirdīgāka par Dzīvību,kā cilvēku,tā dzīvnieku pasaulē.Bet vienmēr būs jautājums par tiesībām noteikt,kurai no abām dot priekšroku.

marselis      "Mes esam atbildigi par tiek kurus pieradinam".
"glabsana" ir individuala pieeja dzivei,...
ka iekseja sajuta par apkartejo norisu lidzdalibu ,atbildibu

palidzigas rokas sniegsana-,saprata-sajutu robezas,
tas tomer ir jauki?
atrunas un norobezosanas veido atsvesinasanos!

inaralaima    2 Nesen izglābu savu siamas kaķi,bija iesprūdis logā.Sākumā skats bija traģisks,visi ieteica minku likvidēt,bet es to nevarēju.Ārstēju kā pratu,nu jau mans mīlulis pats dodas garākās pastaigās,un abi esam laimīgi.

Geisha    1 Protams, ja dzīvnieks ir savainojies ir viennozīmīgi jāpalīdz. Arī badā mērdēt grēks. Taču, ja suns ir paralizēts nu nav jēgas viņu mocīt. Jā katrs dzīvnieks kļūst par ģimenes locekli. Manai kaķenei ir jau 15 gadi, bet vēl uz galda lec un no rītiem "terorizē". Mājas princese tiek lutināta un lolota.

sandra111    2 es par glabsanu-tatad dveselei laba karma, lai vinu izglabtu.

pienenite_1972    5 Pilsētas iedzīvotāji (atsevišķi) ar savu labo sirdi, kaķenei atskrējušos kaķēnus visus patur, jo aizstāv dzīvniekus, nevar taču nogalināt. Taču kaķēniem ir tieksme izaugt lieliem un prasīt ēst, bet pabarot visus, cik vienā reize ir atskrējuši, vairs nevar. Tā gādīgie pilsētnieki saliek paaugušos kaķēnus mašīnā un , braucot uz laukiem, vai pie dabas atpūsties, paņem līdzi. Tad piestāj kādā laiku apdzīvota vietā, kaķēnus izlaiž no mašīnas - lai iet pie lauciniekiem, gan atradīs labus cilvēkus un mājas. Kas notiek tālāk, tas vairs gudros dzīvnieku aizstāvjus (jo viņi taču bija cēlsirdīgi un nenogalināja) neinteresē. Šie kaķi klīst neēduši, suņi tos trenkā. Lauku mājās parasti savu kaķu ir pietiekoši un ienācējus, ja saimnieki arī pieņemtu, tad mājas kaķi nekādā gadījumā nepieņems šos ienācējus. Tad sākas cīņa par vietu zem saules. Pieklīdeņi ir apskādēti, neēduši , kļuvuši bailīgi, izkāmējuši, kuriem drīz vien arī slimības piemetas. Vai šādu likteni gribam novēlēt tam kaķēnam, kuru cēlsirdīgi nenogalinājām maziņu? Un ļoti bieži tas pats ir ar šiem izglābtajiem zvēriem, kurus savvaļa vairs atpakaļ nepieņem, jo tas pārāk ilgi ir bijis cilvēku aprūpē un nav spējīgs cīnīties par vietu zem saules. Pirms kādu cēlsirdīgi izglābjat no drošas nāves - brīdi padomājiet, kas to pēc tam sagaida dzīvē.
Tas no personīgās pieredzes. Skarbi, bet patiesi.

Puma    1 Es par saprātīgu glābšanu. Piekrītu:
Geisha (2015-05-18 08:27) viedoklis
pienenite_1972 (2015-05-18 12:11) viedoklis

A_la_Nanita    3 Vai ir "prātīgi" glābt bērnus, kas piedzimuši smagi slimi, vai ir "prātīgi" ziedot naudu šādu smagi slimo ārstēšanai, vai ir "prātīgi" glābt un ziedot naudu kārtējam pārgalvniekam, kas kārtējās adrenalīna devas, vai savas neapdomības pēc palicis uz gultas, vai ... te varētu turpināt gari ... ?

fargo    3 vai laupīt dzīvniekam tam no dzimšanas doto funkciju, "dzīves jēgu", ir kaut kas labs? piemēram, kā tu cilvēk vari palīdzēt slimai stirnai? to izārstējot?
bet priekš kam? viņa bija jākļūst par barību plēsējam dēļ slimības, vai deļ vecuma. tas plēsējs paliks badā, tu viņu savukārt barosi? ar kitekat? un mazuļus, kuri gaida gaļu arī meklēsi mežā un barosi? varbūt ar goss piena pudelīti, jo viņa vecāki būs nomiruši badā, jo tu esi "izglābis" visas stirnas mežā?
plēsējs jau pilda sanitāra funkciju. jeb lai stira izbēgtu no tai paredzētas nišas - būt par barību, tu viņu pieņemsi savās mājas un padarīsi par pilnīgi atkarīgu no savas labvēlības kopšanā un barošanā? bet stirna to varēja pati, ja būtu vesela, bet ja ir slima, tad par to parūpējas dabas nozīmētais sanitārs. un tā, dzīvniekmīlis iejaucas gan sava iedomātā protežē misijā, gan sanitāra misijā. bet palūkosim tālāk. kā ir ar ekosistēmu? no tās tiek izņemta stirna, kurai savukart mežā ir arī citas uzdevumi. lai mežs būtu vesels, tam vajag "frizierus", "asinizatorus", "parazītu iznīcinātājus" un mežam ir daudz vajadzību, kuras izpilda stirnas, putni utt. un tā cilvēks iejaucas ne tikai stirnas un vilka "darba laukā", bet visā viņu ekosistēmā. vai šis glābējs ies mežā un ne tikai mājās baros stirnu, bet arī pildīs stirnas/putna meža darbus?
daba funkcionē! pati. ja ekosistēmu liek mierā, tā darbojas.

fargo    3 tālāk par daudziem vēl sāpīgāku jautājumu - dzīvnieku patversmes.
kas tas ir? pēc savas būtības, tā ir liecība pilsētnieka klajai bezatbildībai. tā ir cilvēka vaina, ka pilsētās ir tik daudz dzīvnieku, kuru dzīvei nav nekādas jēgas. suņi nav vajadzīgi, lai būtu palīgi cilvēkam, kaķi nav vajadzīgi, lai ķertu parazītus, grauzējus.
gan bezatbildības, gan mantkarības pēc šie dzīvnieki ir tādā skaitā pavairojušies, ka kļūst/u par ekoloģisku problēmu pilsētās.
ko darīt? sterilizēt un turēt patversmēs? un kā, palīdz?
paskatīsiem, ko dara dzīvniekmīļu organizācija PETA, kura ir radījusi tās šausmu filmas par dzīvnieku mocībām. viņi aicinā - vediet pamestus dzīvniekus pie mums, mēs par tiem parūpēsimies. pa klusam, viņi tos masveidā midzināja ciet. tā, lai jūtelīgie pilsētnieki to nezinātu. kad uzzināja, brēka bija šausmīga. bet pat šie peta´isti darīja vispareizāko, kas bija darāms.
bet kas ir problēmas sakne? dzīvniekiem vispār nav ko darīt lielpilsētās. nemaz. ja ir tāda iekšēja mīlestības pārpilnība sirdīs, dodiet to cilvēkiem. bet tās nav. ar laiku esmu novērojis, ka parasti dzīvniekmīlestībai ir savs siāmas dvīnis - cilvēknīšana. kādreiz man tas likās paradoksāli, šizofrēniski, bet beigās es sapratu kā tas var būt. un atbilde - tur nav, nebija arī dzīvniekmīlestības jau no paša sākuma. viņi mīl smukos dzīvnieciņus. viņi neložņā pa pagrabiem šinējot zurku ķepas. mīl acis, nevis sirds. nesmukos dzīvnieciņus viņi nemīl. tikai tos ar skaistām acīm, pūkainus. bet nejauceņus ne. dzīvniekmīlestības nemaz nebija. atbilde izrādījās pārsteidzoši vienkārša un salika visu atkal savās vietās.

pizastornis      Nu glāb, cik vari izglābt. Ko lai dara ar tevi.

Lucy    1 fargo nebūs taisnība,visās mazajās mazpilsētās,miestos tiek izmesti dzīvnieku,cik zinu tādas patversmes ir gan Valmierā,Tukumā,gan citur ari ir un dzīvnieki tiek vesti uz turieni netikai no pilsētas.Ir ļaudis kuri vnk pabrauc uz mežu,pļavu un izmet mazo dzīvnieku.Mūsu lauku majā tādu ir bijis pulka un tika izlīmēti pazinojumi,gan i-net ievietots,neviens neuzradās.Iedomājies,ka tu ietu ziemā salā ar savu mazo bērnu pēc pasta un grāvī sniegā ķepurojās mazs melns kunkulīts kaķēns,ūsiņas jau bija apsalušas.Manējie to savāca,sačumināja,samīļoja un runcis nodzīvoja ja nemaldos gadus 17.Tāpat ar 2iviem suņiem bija,viens pats ieklīda mājās ,otru atrada mežā:((
Par meža zvēriem nemāku teikt vai vajag glābt,neesmu nekad neko tādu redzējusi,vienreiz Saulkrastos roni izskalotu un tad jau tur bija daudz ļauži,kuri tālak ziņoja,ja redzu kādu putnu Rīgā kūņajamies,paņemu panesu tālak nolieku no acīm,lai kaķi klāt netiek,bet mājās gan es nenesu,kaut sirds sāp..

Sense      Dzīvnieka dzīvība ir tik pat vērtīga kā cilvēka/bērna, atšķirības nav. Cilvēcību gan var mērīt.

fargo Sense (2015-05-19 19:28) viedoklis
Dzīvnieka dzīvība ir tik pat vērtīga kā cilvēka/bērna, atšķirības nav. Cilvēcību gan var mērīt.

ja jūs apzināti liekat... nākamās atbildes