Suns rej aizvien vairāk. Kā atradināt?

dardedze  3 2 Suņu nīdēji šo to zaudē no dzīves pozitīvajām pieredzēm, piemēram to, ka būs kāda dzīva būtne, kas izturēsies pret tevi tieši proporcionāli tam, kā tu izturies pret viņu, un neņems vērā tavu izskatu un vecumu un sociālo statusu. Veselīgi:) Bet tās ir viņu tiesības-skeptiski raudzīties uz ķepaiņiem-kamēr nesāk savu nepatiku realizēt praksē:))

miers2  3 1 ar sišanu atradināt no riešanas nevarēs- suns savā stulbumā var saprast, ka varbūt sit par to, ka pārāk klusu rej..bet iebiedēt šādi var - iešaut pa purnu un reizē nolamāt: "Turi muti!" Ar laiku bez iekaustīšanas sapratīs, ka uz "turi muti" jāapraujās un jāierauj aste kājstarpē..bet tas darbojās tikai uz brīdi

miglainaa_plava      Jautājāt par šķirni - maziņš krancītis! Pie kam paaudžu paaudzēs.
Bet tiešām ļoti nervozs un bailīgs, tas jau bija iedzimts. Īpaši baidās no bērniem. Un bērni baidās no viņa, kaut arī ir maziņa izmēra. Cerēju, ka kļūstot vecākam bailes pāries, bet tās kļūst lielākas. Šodien jau kuro reizi ienesu veikalā, somā, trīc kā apšu lapa. kā ieraudzīja bērnu blakus, tā sāka histēriski riet.
Kinologs teica, ka apsaucot suni riešanas reizēs, suns domā, ka saimnieks pievienojas riešanai. vai tā ir nezinu.
Mūsu kopdzīve ir ļoti mierīga. Nav ne mazu bērnu, ne citu mājdzīvnieku. Cilvēki ir draudzīgi, samīļo viņu, daudz suņu ar ko izskrieties. Nesaprotu, kas viņu tā satrauc.

fargo    2 mazi suņi tiešām rej aiz bailēm. viņi it kā liek baiļu avotam ieturēt distanci. problēma ar mazām šķirnēm ir tā, ka viņi ir grūti audzināmi. mazliet ir bijusi saskarsme ar suņu lietām. cik zinoši cilvēki stastīja, tad patiesībā tie mazie suņi ir nevis grūti dresējami, bet nav dresējami nemaz. tur ir ne viens vien iemesls un viens no tiem ir arī mazas smadzenes. viņi mēdz būt patiesi dumji, lai arī samnieks tā, protams, nedomās.

zinu sievieti, kam ir divi tādi sīki suņi. kas. tur. ir. par. troksni... māmiņ-māmulīt... kā tur var dzīvot, to es aptvert nevaru. rozā bedlema.

valmierietis333  1 1 Varbūt sunim nepatīk ,ka šo staipa pa rokām , varbūt bail no augstuma ,
pie tam šajās dienās mīnusi arī ārā ,lai tādus sīkos kur stieptu - nu nav radīts priekš klēpjiem , tas ir sētas krancis ,nevis klēpju suns ,viņam vajag savu drošo teritoriju ,bet veikalā un visur citur viņš nebūs savā ādā - tas ir tikai diskomforts , daudz sveša ,svešu skaņu ,smaržu!

Tas ir normāli ,ka suns rej , un viņš var riet visādu iemeslu pēc - nav viena konkrēta iemesla , var sajust tuvumā citus dzīvniekus,cilvēkus(varbūt kaimiņš podam ūdeni norāva , cilvēks varētu arī nedzirdēt ,bet suns reaģēs uz vissīkāko vibrāciju - tādēļ nav viena skaidrojuma viņa rīcībai) ,skaņas vai smaržas , var būt gan nobijies , lai gan nobijušies suņi īpaši nemēdz riet ,ja vien cilvēks blakus ,tas iedrošina viņus, parasti viņi ir klusi un meklē savu drošo patvēruma stūrīti ,kur paslēpties!
Bērnībā mums bija taksītis - normāls mednieks , jautrs , skrēja kā vējš mēli izkāris!

Manis pieminētais pekinietis piemēram , vienmēr kā kāds kaimiņš piegrūžas radiatoram , vai atgaiso to , vai ziemā cepinot tos ,šad tad ir tāds sīks sprakšķis trubās, tad ,lūk, suns uz to visu reaģēja , vienmēr kaktā paslēpies ņēmās riet uz radiatoru , nebija nomierināms , apklusa tikai ,ja cilvēks blakus stāv , ja aiziet - mēdza turpināt trokšņot!

Suņi ir gudri - ar viņiem ir jāprot runāt , jāprot sunim ar balsi un balss tembriem pateikt ko drīkst un ko nē ,viņi prot klausīties , bet jābūt labam skolotājam!

Tie ,kas te aicina sist , tad no tā suņa tikai lupata pāri paliks , psihi sabeigs , tieši tāpat kā paceļot roku pret cilvēkbērnu - tikai un vienīgi traumēs un iedzīs suni depresijā ,tad gan vietā un nevietā ries!

Problēma tāda ,ka liela daļa cilvēku neprot sarunāties ar sev līdzīgajiem ,kur nu vēl ar dzīvniekiem!

valmierietis333      Ļoti daudz atkarīgs no viņa skolotāja ,tas ir , saimnieka ; suns ir jāskolo un arī jānodrošina ar savu teritoriju - piedodiet man - bet suņiem nav vietas mājās , kur nu vēl dzīvokļos , viņiem vajag savu teritoriju , nevis tupēt cietumā un šad tad tikt svaigā gaisā!

Tas ,ka cilvēks iet socializēties ar cilvēkiem ,tas nenozīmē ,ka sunim tas pats patīk , katram dzīvniekam savs raksturs , varbūt viņš grib mieru ,nevis šopingot apkārt!

Nav ne pie kādiem kinologiem jāvazājas , tie lai turpina filmēt savus kino , gan jau reti kuram no viņiem vispār ir bijusi saskarsme ar savu dzīvnieku , nepietiek izlasīt gudras grāmatas vai panēsāties pa patversmi, dzīvnieks ir jājūt , tad arī viņš jutīs savu saimnieku! Tieši tāpat kā ar cilvēkbērnu - jāvelta uzmanība , bet nedrīkst arī pārāk daudz tās uzmanības dot ,tad risks ,ka šantažēs atlikušo mūžu - visam ir robežas!

lapukoks  1 1 Suns var sajust un reaģēt ne tikai uz mums zināmām taustāmām paràdībām. Suns var sajust arī āderu starojumu (it īpaši jauns suns). Suns varētu sajust arī dažādas mums neredzamas norises smalkajā plānā (garus, spokus utml). Varbūt sunītis kaut ko interesantu grib pateikt, bet komforta cienītājiem - ka tik apklusināt.
Un vispār - iemāci viņu runāt, lai nerej bet pastāsta kaut ko...

dardedze  2 1 Man ir bijusi darīšana ar mazu nešpetnu čia hua hua sunīti, kurš bija aizbaidījis visas aprūpētājas no savas vecenītes, paliku es. Suņuks mani varen iemīļoja, mani aizbaidīja vecenīte pati. Nu bļe, naktīs ir jāguļ, nevis jājoņo apkārt (normāliem cilvēkiem))

valmierietis333      11:39,
Pilnībā saprotu...
Vienai daļai veco daudz laika miegam nevajag,cik zinu tad vienai daļai pietiek ar kādām 3-4 stundām, viņi kā mazi bērni paguļ pusdieniņu un turpina joņot enerģijas pārpilni , šad tad dienā sēdot nolūzt uz pārdesmit minūtēm un svaigi kā gurķīši ,kamēr es agrāk varēju gulēt 6h ,tagad obligāti vajag 8-9h ,pie 4-6h jūtos beigts , galvas sāpes nāk virsū - smadzenes sprāgst ,galva kā izvarota un pēc tam visu atlikušo dienu kā zombijs ar iesaldētām maņām - lēna reakcija - viss palēninājumā - visu redzi un dzirdi , bet jūties kā šausmenē ,ēdiena garšas nejušana,aukstuma nejušana!

Dzirdēju vienu gadījumu ,kad tanta cēlās regulāri 2-3 naktī un pilnā balsī skaitīja rožukroņus,fonā vēl skaļi tv gājis ,bet pārējiem tak gribas gulēt!

dardedze  2   ai, nē, man nebija patiesībā smags gadījums. tantiņa nebija ne ļauna, ne dementa, vienkāŗši drusku bezkaunīga, šķīrāmies eleganti un draudzīgi pēc nolīgtā laika nostrādāšanas, bet sadarbību nepagarinājām, un šoreiz tas bija mana viedokļa dēļ.
Ja runa par suņiem-es piedāvāju suņukam to, uz ko viņš´bija visvairāk kārs-pastaigu. Kā arī neapvainojos uz viņa sākotnējo neviesmīlīgo reakciju-atšķirībā no trīspirkstu pierēm rumānietēm)))

borzomi      Pie riešanas uz purna uzsmidzini citronūdeni,kā sāk riet,tā atkal.
Uzpurnis to lietu neatrisinās.
Un šis ir padoms,ja Tev suņu skola par dārgu.