Dzīvnieks no patversmes
Mēs esam nolēmuši adoptēt suni no patversmes. Vai ir kāds, kurš var padalīties ar savu pieredzi? Kā iedzīvojās jaunajā ģimenē, (ne-) pieņēma cilvēkus... Jo viens ir izaudzināt savu dzīvnieku no mazotnes, bet kas cits paņemt jau pieauguši draugu.
Margrietinja
3
Prieks lasīt jūsu komentārus. Patīkama, pozitīva vēsma! :) Manai ģimenei vienmēr ir bijuši dzīvnieki, jo ir privātmāja. Vienmēr esam attiekušies pret dzīvniekiem ar mīlestību un cieņu. Un tā tam ir jābūt.
Varbūt varam arī padalīties ar mūsu draugu sastrādātajiem (ne-)darbiem, piedzīvojumiem? Domāju, kādus pārsteigumus viņi ir sastrādājuši, lai smaids uz lūpām!
Margrietinja 2 Vasara pa brīvdienām pabiju pie mammas. Vienu nakti, nu nekā nevaru aizmigt, miegs nenak. Guļu un jūtu, ka kaķene apguļas man pie sprandas un sāk murrāt. Es nopriecājos, ooo kaķits blakus un vēl murrā, gan jau drīz iemigšu. Un tad pēkšņi dzirdu, ka viņa sāk grauzt! Kā es lecu ārā no gultas! Ieslēdzu gaismu, kaķenes sejas izteiksme bija aptuveni tāda-kas noticis, ko gribi un pele mutē! Visai neapmierināta izleca no gultas. Toreiz, protams, man smiekli nenaca, bet tagad atceroties :D!
vermuts36
5
Mans viedoklis!
Pagājušo gad, mana māte, paņēma no patversmes kucīti, divus gadus vecu..., jauks suņuks, ļoti cilvēku mīloša, arī bērnu!!!
Tā nu sanāca, ka šovasar, mana māte, pēc smagas slimības, aizgāja..., bet suņuks..., tagad pie manīm...., uz patversmi..., roka neceļas....!!!
Man darbs, no agra rīta, līdz vēlam vakaram..., bet neko, suņuks turas..., žēl gan....!
Tad lūk, manas domas, patvermē neturēs agresīvus suņus.....!!!!!
Aizej uz patvermi, pastaigā, apskaties...., gan savējo ieraudzīsi, un vecumam nav nozīmes!!!!
miglainaa_plava 2 Paņēmu kaķēnu no patversmes, izrādījās slims. Vairākas ārstēšanas kūres, vairākas operācijas, speciāla barība - naudas un nervu aizgāja daudz. Taču dusmu vietā - gandarījums no apziņas, ka izglābām, ka izņemot mūs neviens par viņu to nespētu izdarīt. Kaķis ir ņurcāms, mīlīgs, taču atzīst tikai vienu ģimenes locekli. Bet tas ir laikam atkarīgs no rakstura. Pateicība par mājām viņam radās, kad vienreiz atstājām tā ilgāk laukos (1 dienu), kopš tā laika nāk mājās pats un prasās iekšā, saprata ka mājas ir liela laime. :)
annija005
Man arī ir sunītis (10 gadus vecs) no patversmes, nu jau drīz būs divi gadi.Kādu laiku par tēmu patversmes suns, biju domājusi ....ne lielos un ne pilnīgos klēpja 3 kg negribējās, bet 5 kg smags man ir īstā reize. Ieraudzīju avīzē uzsaukumu... sunītim meklē jaunus saimniekus.Stāvoklis bija briesmīgs vēl tagad ārstējamies un vetārstiem uz maniem jautājumiem nav atbildes.Ieraugot viņu man kājas saļodzījās bet iekšējā balss teica ..ir jāņem.
Pēc dokumentu nokārtošanas ņemšu šo lai vestu mājās... šis man iekoda.
Vēroja ilgi, neko nesaprata, nespēlējas(pieņemu ka nekad nav zinājis kas ir mantiņas).Kamēr atšifrēju šķirni sapratu arī šīs šķirnes īpatnības raksturā.
Tagad...nespēju iedomāties kā es varēju vispār dzīvot bez tieši šī sunīša.
....pēc deviņiem mēnešiem savācu no ielas baltu kaķīti(bomzīti),lai manam suņam būtu kāds draudziņš...īsāk sakot saucam šo(Mikijs) par bandītu...jo viņš daudz visādas riebeklības sadara,uzsita man reiz zilu aci,saskrāpē kož suņukam.Kaķis vienmēr atsaucas tikko es viņu pasaucu...kā tāds suņuks stav klāt vienalga lai ko darītu.Tāpat lēnām esmu daudz dažādas komandas iemācījusi.
....mājās ir tiešām liela jautrība.
Esmu arī kārtējo reizi pārliecinājusies ka dzīvnieki lieliski saprot un prot izšķirt ļaunus un labus cilvēkus.Dzērājiem uzries un ja tiks klāt iekodīs.
Ar dzīvniekiem IR jādarbojas tad arī noteikti būs atdeve.
Es_pati Esmu ņēmusi divreiz....pirmais bija bokserītis. Viņš bija tikko savākts un mums arī uzreiz atdeva.(Diez vai tā maz drīkstēja...)Ļoti gudrs suns,neticējās,ka pamests.Mēs vēl ilgi skatījāmies sludinājumus,vai kāds nemeklē, ātri apguva latviešu valodubija ļoti labs draugs bērniem.Nodzīvoja ilgi,diemžēl jau paņemot bija manāmi ādas audzēji.Ilgi skumām....Bet tad domāju,ka man vajag mājās sabiedroto....Ak,vai....Suns bija 8 gadus vecs,no smalkām mājām....bet ar raksturu, ka visam jābūt,tā kā viņa to grib.Ļoti jāskatās arī pēc īpašībām, jo katram jau ir kādas šķirnes īpašības.Manai dāmai liekas, ka ir pāraudzis pinčers,,ar ļoti skaļu balsi,Mazbērni bija no sākuma izmisumā.Ja kas nepatīk,arī tagad rāda zobus,bet tie ir kā mazam krokodīlam.Bet savādāk mīļuma kalngals.Brauciet vairākas reizes pastaigāt ar izraudzīto suni,iepazīstat labi. Arī mēs jau nu trīs gadus sadzīvojam tīri labi. 2022-04-10
<< iepriekšējās | Atbildes 21 līdz 26 (kopā 26) |
Dzivnieku viesnicas Riga un Rigas apkartne (10)
Dzivnieku glabsana (23)