Kaķu sterilizācija

stardust (2013-09-06 23:02)      Nevaru piekrist, visas kaķenes ar raksturu, medīgas, ziemā nedaudz apveļas, bet tas saprotami, kustību mazāk, peļu nav, ko medīt, bet tā - tas lielā mērā no kaķa rakstura atkarīgs, ne no paša sterilizācijas fakta.

dogville (2013-09-06 23:06)      ..man pazimnja savu"apnikusho",kaa dziivniekmiilei piespeeleeja...nemaaku ar radiijumu atrast kopiigu valodu-ONO un punkts...rijoshs spalvu kushkjis...

stardust (2013-09-06 23:11)      Nu ko, gadās arī tā, es jau arī mīlu dzīvniekus, bet ir gadījies meklēt tālāk citu saimnieku, kur ir perfekta saskaņa :)

dogville (2013-09-06 23:16)      ...nu pirmo reizi sastopos ar kakjeni,kura pat neljauj sevi samiiljot...piecietiishu,jo nekas labaaks par patversmi vinjai nespiid:(...

selnija_ (2013-09-06 23:32)      Nē, tev nav taisnība!Visas tādas nianses raksturā. Viņiem tāpat kā cilvēkam katram savs raksturs.

vikija29 (2013-09-07 00:59)      Diez vai dogvilles minētajai paziņai patiktu, ja pēkšņi būtu lieka / lasi - apniktu/ un piespēlē kādam/ai citai:) Hmm..a varbūt patiktu un būtu mīksta kā rotaļlieta, bez rakstura./ai,sacepos par muļķībām/

ponytail (2013-09-07 01:40)      Mana visumīļā kaķe līdz pat 8-9 gadu vecumam ne vienu pašu reizi neieleca man kēpī. Nekādas mīļošanās. Ā, izņemot - ja paņēmu viņu rokās, tad metās zīst man ausu ļipiņas. Lai cik perversi tas neizklausītos. Un, kad palika vecāka, tad savajadzējās ir glaudīšanu, i aiz auss kasīšanu, i vēl visādas izrīcības... Kaķe, saprotams, sterilizēta, nedzīvojam jau džungļos. Un tagad jau sasniegusi ļoti cienījamu vecumu. Un ir pats mīļuma iemiesojums.:)
Citiem vārdiem - normāls kaķis. Cilvēks ir tikai kaķa apkalpojošais personāls. Un savādāk nemēdz būt. Tur neko nevar darīt.:)

sinilga32 (2013-09-07 07:57)      Pilniigi preteeja pieredze. Kakjene arii peec sterilizaacijas nezaudeeja savu rotaljiigumu, mediigumu. Shkjiet, ka pat veel ampeliigaaka un dauzoniigaaka palika, visu savu zveera muuzhu aaleejaas kaa taads kakjeens. Un no aaleeshanaas briivajos briizhos bija ljoti miiliiga. Selnijai taisniiba, katram kakjim ir savs raksturs.

sandra1111 (2013-09-07 08:23)      nepiekrītu,,,man gan medī, gan mīļa un ar raksturiņu.
tracina draugos.lv-meklēju kāķēniem mājas,,,sos!!!bļin, cik var būr neatbildīgi saimnieki,,,ķipa dzīvnieku draugi.

Tessa (2013-09-07 08:52)      ka var par savu kakji pateikt "tizla"?
kam vispar dziivniekus njemt cilvekiem,kuri tos neciesh vai pieciesh?

adalaide (2013-09-07 11:32)      Vnk. kaķe "iemesta"svešā vidē un jūt ,ka nav nevienam vajdzīga... :( noželojami...

dogville (2013-09-07 14:29)      Tessa,tik cik es savaa dziivee gruutdienjus esmu apruupeejusi un devusi maajvietu,veel jaapameklee.
Tas kakjis NAV mans,bet pienjeemu,lai uztureetu un miileetu,bet shii mani negrib un viss.Laikam ieprieksheejo saimnieku lielo saapi izgaazh uz mani.Nopirku vinjai kakja maajinju,atbriivoju istabu,kura kaadu laiku netika apdziivota.Pirmo dienu izmuka daarzaa-pus nakti staigaaju mekleedama.

miglainaa_plava (2013-09-08 18:37)      Mana vecā kaķene nemainījās raksturā. Tas laikam stipri individuāli. Bet arī nemaigojās. Tikai tad kad pati gribēja, tad gaidīja, lai ienes mājās no āra. Taču tagad ir nesterilizēta kaķene, kas vispār paņemšanu rokās uzskata par šausmām. Varbūt sugas kaķi ir mīlīgāki. Tikai minu. Varbūt kaķene nav pieradusi pie tevis. Bet varbūt neatkarīgs raksturs.

Lucy (2013-09-10 11:47)      nav tā,kā saki..mūsu kaķene nodzīvoja gandrīz 19gadus,nebija ne tizla,ne ar nokarājušos vēderu..īsta skaistule un bija dzīves priecīga visu laiku,jāā bija nikna gan,ka suns,varēja pa kluso pienākt un iekost kājā

Modris_D (2013-09-23 10:53)      Labdien, dogville, Jūs neesat vienīgā šādā situācijā. Mēs arī pirms pusotra gada pieņēmām 2 gadīgu kaķenīti, kurai draudēja iemidzināšana, jo iepriekšējie saimnieki (drīzāk, saimnieks) iespējams bija cietsirdīgi pret viņu izturējušies un izmetuši ārā. Pirmo laiku viņa bija burtiski mazs meža zvēriņš - sēdēja tikai zem dīvāna un pa naktīm iznāca paēst un uz tualeti. Tuvoties nedrīkstējām - šņāca kā kobra un sita ar ķepiņām, pie kam reakcija un spēks šim nelielajam radījumam vienkārši fantastiski (tāpēc laikam viņa arī spēja izdzīvot kādu gadu starp Vecrīgas kaķiem) Mēs viņu ļoti mīlam, viņa to saprot un novērtē, un tagad jau, kad labi izgulējusies, ir mīļāka par mīļu - glaužas klāt, bada ar pierīti, murrā. Tagad arī ļauj sevi glaudīt guļošu - piecieš, bet pēc tam ilgi un enerģiski mazgā savu kažociņu. Viens "tabu" gan ir palicis - paņemt rokās vai iecelt gultā - nē un nē! Tikko tuvojamies, lai mēģinātu viņu paņemt rokās, viņa it kā to jūt un zibenīgi kā līdaciņa aizslīd. Tikai tagad nesen izdevās uz brītiņu nedaudz viņas priekšējās ķepas piecelt no grīdas, viņa kā apjukusi skatījās, bet piecieta. Ir sterilizēta. Viņa ir izteikts nakts dzīvnieks. Un lai mums naktī ļautu gulēt, jātur trauciņos garšīgs ēdamais un tad viņa "sporto" tikai 2 reizes naktī - vēlu vakarā un agri no rīta, bet, ja trauciņi tukši, nu tad turaties! Viņa ar savām mazajām ķepām prot tā skriet, ka liekas, vesels bars meža zvēru joņo pa istabu. Bet gods kam gods - mēbeles un sienas neplēš un uzreiz pieņēma viņai iegādātās mantas - stabu, dēli un pufiku. Un jāatceras kaķu pasaules uztvere - viņi ir mazi, bet drošsirdīgi un neatkarīga rakstura radījumi, nevis pai-pai klēpjsunīši. Un ja viņi ko atļauj cilvēkam, tad tikai aiz pateicības un mīlestības to piecieš.