Mums nācās iemidzināt savu sunīti

cuze (2015-02-18 20:29)      Kas notika ar sunīti? Kāpēc bij jāaizmidzina...?

salvis73 (2015-02-18 20:30)  1   Iegādājieties jaunu suņuku!

Svece (2015-02-18 20:44)    1 Paprasi sev piedošanu ka sevi moki par tādu normālu dzīves parādību ka "nāve" . Aizved domās sunīti prom , ( vizualizē) uz citiem medību laukiem , atlaid viņu , pariecajies ka viņam tagad labi un vairs nesāp.

jollyroger (2015-02-18 20:48)  5 7 Kaut kur Ukrainā cilvēki iet bojā.

cirteejs (2015-02-18 20:53)    4 1.Iemācies salikt komatus un citas pieturas zīmes!
2. Man arī bija sune, kura, lai nemocītos vēža dēl, tika aizsūtīta uz labākiem medību laukiem. Raudājām, bet toties tagad dārzā ir stūrītis, kur nolikt ziedus.
P.S. Kaķene ļoti ilgi meklēja, kur palika sune!

raudinja (2015-02-18 21:10)  1   Iegādājies jaunu,citu,..,
Kas izdarīts-izdarīts.
Dzīve iet uz priekšu!

dogville (2015-02-18 21:10)  2 1 Juutu liidz.Pati to paardziivoju rudenii...
jolly,tieshaam paraleeles nevietaa!

AveneSarkana (2015-02-18 21:19)      tās ir sēras un tās jāizraud.. Līdzjūtība!
mana sunīte aizgāja drīz jau kā gads būs apkārt. Vēl tagad kāda nejauši sastapta suņuka skatiens viņu atgādina - nu jau gaišā piemiņā.

vilks28 (2015-02-18 21:20)  2 1 Iedzer balderjāņus un ej gulēt.Žēl ka nācās, ko nu vairs.

sailing (2015-02-18 21:23)      arij tam iets cauri, tik laiks liidzees

Tessa (2015-02-18 21:26)    1 musu kakjis ar mums bija 17 gadus, 6.decembrii atvadijamies. nekas,atminjas paliek,tas ir jaukas,jo dziivnieki ir visuzticiigakie un ta miilestiiba,kura no vinjiem nak,nekad neliks vilties.

jadore (2015-02-18 21:29)      Man arī ir nācies to piedzīvot. Tas bija ļoti, ļoti skumji. Man palīdzēja doma, ka suņukam nav vairs jāmokās.

spriganaa (2015-02-18 21:36)      Tas ir normāli. Ar laiku sāpes mazināsies.

inito4ka (2015-02-18 22:30)      ...arī iziets ceļš :( Toreiz domāju,ka nekad,nekad, nekad.....
BET ir !!! un tas palīdz.
Es nevaru bez :)

vermuts36 (2015-02-18 22:42)      Tu pareizi izdarīji! Ja dzīvnieciņam nevar palīdzēt un tas mokas, labākais ko mēs varam izdarīt, tās mokas izbeigt! Protams tas sāp, un dikti, bet ja tā padomā, kā tam dzīvnieciņam tā dzīve....
Man pašam ir bijis dzīvē, kad par tādu lēmumu bij jāižšķiras...., bet no otras puses..., tas bija labākais, ko varēju izdarīt sava mīluļa labā! Smagi, smagi pat atcerēties...., ar to ir jāsadzīvo!

bziks (2015-02-19 00:51)      Šādi vajag mīlēt sev tuvus cilvēkus, šeit un tagad!!

edmunds (2015-02-19 04:52)      muuseejie pasi aizmiga, mazliet pamocijas un aizmiga. panjem citu, piem no patversmes.

edmunds (2015-02-19 05:04)      p.s. apskatiijos ka tu esi laukos. panjem vairaakus, buus gan sunjiem interesantaaka dziive gan pasai mieriigaak, liidziigi kaa ja ir daudzi beerni nevis viens.

vistina (2015-02-19 08:25)      Es to pašu pārdzīvoju. Tūlīt iegādājos kucēnu. Tam jāveltī daudz laika un pacietības.Protams, aizmirst nav iespējams, bet sāpes pārdzivot ir vieglāk.

Lucy (2015-02-19 11:14)      pēc gandrīz 19.gadus nodzīvojušas kaķenītes nevarejām saņemties uz citu dzīvnieku:((
pareizi izdarīji,katram savs laiks,arī dzīvniekiem:((
domāju aizmirt to nevarēs nekad,ir foto uzņēmumi kuri liek atcereties-pasmaidīt

kreze (2015-02-19 11:24)      Arī man nācās izdarīt izvēli un atvieglot sunim ciešanas, viņu aizmidzinot. Kaut kur plašājās neta dzīlēs atradu šos vārdus, kas aizkustināja līdz sirds dziļumiem:

Kad mūsu mīlulis mirst, mēs sakām, ka viņš aiziet „pa Varavīksnes tiltu”.
Tur ir pļavas un pakalni, tur mūsu mazie brāļi var spēlēties un priecāties kopā. Tur ir daudz garšīga ēdiena, svaiga ūdens un spožas saules, viņiem visiem ir silti un labi.
Dzīvnieki, kuri uz zemes bija veci vai slimi, tur atkal kļūst laimīgi un dzīvespriecīgi; ievainotie vai sakropļotie atkal ir sveiki un veseli kā aizgājušajās dienās.
Visi ir laimīgi un apmierināti.
Tikai viņi visi dažreiz skumst pēc tā, kurš viņiem bija pats mīļākais un kurš ir palicis šajā pusē.
Viņi visi tur spēlējas un draiskojas kopā, bet pienāk diena, kad kāds no viņiem sāk skatīties tālumā, viņa acis iemirdzas, skatiens kļūst saspringts, augums ietrīsas aiz nepacietības.
Un tad viņš skrien - skrien prom no pārējiem, burtiski lido pār zaļo zāli, kājas viņu nes arvien ātrāk un ātrāk un ātrāk ...
Jo viņš ir ieraudzījis un pazinis Jūs .
Tad jūs abi satiekaties un apskaujaties pēc ilgās šķiršanās un nu nekas vairs nespēs jūs šķirt.
Laimīgi skūpsti klāj Jūsu seju, Jūsu rokas atkal glāsta mīluli, Jūs skatāties viņa uzticīgajās acīs kā toreiz - tajā aizgājušajā dzīvē, ko glabājāt savā sirdī.
******************
Un jūs kopā varat šķērsot Varavīksnes tiltu.

hefny (2015-02-19 13:34)      jūtu līdzi.iededz svecīti,parunājies,atceries,paraudipaprasi atļauju paņemt no paversmescitu,-lai var palīdzēt ēl kādam,-tavs sunītis to sapratīs,-abikpā varēsiet par to parunāties,un jaunais suņksienāks jūsu pulciņā.
ir pārdzīvots,nu jau 3 gadi-atceros bieži kpā pavadītos 18 gadus-ar prieku un arī ar asariņu.